Definify.com
Definition 2024
vitatus
vitatus
Latin
Participle
vītātus m (feminine vītāta, neuter vītātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | vītātus | vītāta | vītātum | vītātī | vītātae | vītāta | |
genitive | vītātī | vītātae | vītātī | vītātōrum | vītātārum | vītātōrum | |
dative | vītātō | vītātō | vītātīs | ||||
accusative | vītātum | vītātam | vītātum | vītātōs | vītātās | vītāta | |
ablative | vītātō | vītātā | vītātō | vītātīs | |||
vocative | vītāte | vītāta | vītātum | vītātī | vītātae | vītāta |
References
- VITATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)