Definify.com
Definition 2024
vituperaturus
vituperaturus
Latin
Participle
vituperātūrus m (feminine vituperātūra, neuter vituperātūrum); first/second declension
- about to censure
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vituperātūrus | vituperātūra | vituperātūrum | vituperātūrī | vituperātūrae | vituperātūra | |
| genitive | vituperātūrī | vituperātūrae | vituperātūrī | vituperātūrōrum | vituperātūrārum | vituperātūrōrum | |
| dative | vituperātūrō | vituperātūrō | vituperātūrīs | ||||
| accusative | vituperātūrum | vituperātūram | vituperātūrum | vituperātūrōs | vituperātūrās | vituperātūra | |
| ablative | vituperātūrō | vituperātūrā | vituperātūrō | vituperātūrīs | |||
| vocative | vituperātūre | vituperātūra | vituperātūrum | vituperātūrī | vituperātūrae | vituperātūra | |