Definify.com
Definition 2024
vituperatus
vituperatus
Latin
Participle
vituperātus m (feminine vituperāta, neuter vituperātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vituperātus | vituperāta | vituperātum | vituperātī | vituperātae | vituperāta | |
| genitive | vituperātī | vituperātae | vituperātī | vituperātōrum | vituperātārum | vituperātōrum | |
| dative | vituperātō | vituperātō | vituperātīs | ||||
| accusative | vituperātum | vituperātam | vituperātum | vituperātōs | vituperātās | vituperāta | |
| ablative | vituperātō | vituperātā | vituperātō | vituperātīs | |||
| vocative | vituperāte | vituperāta | vituperātum | vituperātī | vituperātae | vituperāta | |