Definify.com
Definition 2024
volgaturus
volgaturus
Latin
Participle
volgātūrus m (feminine volgātūra, neuter volgātūrum); first/second declension
- Alternative form of vulgāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | volgātūrus | volgātūra | volgātūrum | volgātūrī | volgātūrae | volgātūra | |
| genitive | volgātūrī | volgātūrae | volgātūrī | volgātūrōrum | volgātūrārum | volgātūrōrum | |
| dative | volgātūrō | volgātūrō | volgātūrīs | ||||
| accusative | volgātūrum | volgātūram | volgātūrum | volgātūrōs | volgātūrās | volgātūra | |
| ablative | volgātūrō | volgātūrā | volgātūrō | volgātūrīs | |||
| vocative | volgātūre | volgātūra | volgātūrum | volgātūrī | volgātūrae | volgātūra | |