Definify.com
Definition 2024
volutatus
volutatus
Latin
Participle
volūtātus m (feminine volūtāta, neuter volūtātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | volūtātus | volūtāta | volūtātum | volūtātī | volūtātae | volūtāta | |
| genitive | volūtātī | volūtātae | volūtātī | volūtātōrum | volūtātārum | volūtātōrum | |
| dative | volūtātō | volūtātō | volūtātīs | ||||
| accusative | volūtātum | volūtātam | volūtātum | volūtātōs | volūtātās | volūtāta | |
| ablative | volūtātō | volūtātā | volūtātō | volūtātīs | |||
| vocative | volūtāte | volūtāta | volūtātum | volūtātī | volūtātae | volūtāta | |
References
- volutatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “volutatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.