Definify.com
Definition 2024
šunelis
šunelis
Latvian
Šunelis
Noun
šunelis m (2nd declension)
- little dog; diminutive of suns
- kādam skolas kaimiņam bija šunelis, tāds kucēns, kuram tomēr bija skaļa balss ― one of the school neighbors had a little dog, a puppy that, however, had a loud voice
Declension
Declension of šunelis (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | šunelis | šuneļi |
| accusative (akuzatīvs) | šuneli | šuneļus |
| genitive (ģenitīvs) | šuneļa | šuneļu |
| dative (datīvs) | šunelim | šuneļiem |
| instrumental (instrumentālis) | šuneli | šuneļiem |
| locative (lokatīvs) | šunelī | šuneļos |
| vocative (vokatīvs) | šuneli | šuneļi |
Synonyms
References
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “suns”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7