Definify.com

Definition 2024


राजकुमार

राजकुमार

Hindi

Noun

राजकुमार (rāj-kumār) m

  1. prince

Sanskrit

Noun

राजकुमार (rāja-kumāra) m

  1. king's son, prince

Declension

Masculine a-stem declension of राजकुमार
Nom. sg. राजकुमारः (rājakumāraḥ)
Gen. sg. राजकुमारस्य (rājakumārasya)
Singular Dual Plural
Nominative राजकुमारः (rājakumāraḥ) राजकुमारौ (rājakumārau) राजकुमाराः (rājakumārāḥ)
Vocative राजकुमार (rājakumāra) राजकुमारौ (rājakumārau) राजकुमाराः (rājakumārāḥ)
Accusative राजकुमारम् (rājakumāram) राजकुमारौ (rājakumārau) राजकुमारान् (rājakumārān)
Instrumental राजकुमारेण (rājakumāreṇa) राजकुमाराभ्याम् (rājakumārābhyām) राजकुमारैः (rājakumāraiḥ)
Dative राजकुमाराय (rājakumārāya) राजकुमाराभ्याम् (rājakumārābhyām) राजकुमारेभ्यः (rājakumārebhyaḥ)
Ablative राजकुमारात् (rājakumārāt) राजकुमाराभ्याम् (rājakumārābhyām) राजकुमारेभ्यः (rājakumārebhyaḥ)
Genitive राजकुमारस्य (rājakumārasya) राजकुमारयोः (rājakumārayoḥ) राजकुमाराणाम् (rājakumārāṇām)
Locative राजकुमारे (rājakumāre) राजकुमारयोः (rājakumārayoḥ) राजकुमारेषु (rājakumāreṣu)

Descendants

References

  • Sir Monier Monier-Williams (1898) A Sanskrit-English dictionary etymologically and philologically arranged with special reference to cognate Indo-European languages, Oxford: Clarendon Press, page 0872