Definify.com
Definition 2024
adsolaturus
adsolaturus
Latin
Participle
adsolātūrus m (feminine adsolātūra, neuter adsolātūrum); first/second declension
- Alternative form of assolāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adsolātūrus | adsolātūra | adsolātūrum | adsolātūrī | adsolātūrae | adsolātūra | |
| genitive | adsolātūrī | adsolātūrae | adsolātūrī | adsolātūrōrum | adsolātūrārum | adsolātūrōrum | |
| dative | adsolātūrō | adsolātūrō | adsolātūrīs | ||||
| accusative | adsolātūrum | adsolātūram | adsolātūrum | adsolātūrōs | adsolātūrās | adsolātūra | |
| ablative | adsolātūrō | adsolātūrā | adsolātūrō | adsolātūrīs | |||
| vocative | adsolātūre | adsolātūra | adsolātūrum | adsolātūrī | adsolātūrae | adsolātūra | |