Definify.com
Definition 2024
attemptaturus
attemptaturus
Latin
Participle
attemptātūrus m (feminine attemptātūra, neuter attemptātūrum); first/second declension
- Alternative form of attentāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | attemptātūrus | attemptātūra | attemptātūrum | attemptātūrī | attemptātūrae | attemptātūra | |
| genitive | attemptātūrī | attemptātūrae | attemptātūrī | attemptātūrōrum | attemptātūrārum | attemptātūrōrum | |
| dative | attemptātūrō | attemptātūrō | attemptātūrīs | ||||
| accusative | attemptātūrum | attemptātūram | attemptātūrum | attemptātūrōs | attemptātūrās | attemptātūra | |
| ablative | attemptātūrō | attemptātūrā | attemptātūrō | attemptātūrīs | |||
| vocative | attemptātūre | attemptātūra | attemptātūrum | attemptātūrī | attemptātūrae | attemptātūra | |