Definify.com
Definition 2025
cohibiturus
cohibiturus
Latin
Participle
cohibitūrus m (feminine cohibitūra, neuter cohibitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cohibitūrus | cohibitūra | cohibitūrum | cohibitūrī | cohibitūrae | cohibitūra | |
| genitive | cohibitūrī | cohibitūrae | cohibitūrī | cohibitūrōrum | cohibitūrārum | cohibitūrōrum | |
| dative | cohibitūrō | cohibitūrō | cohibitūrīs | ||||
| accusative | cohibitūrum | cohibitūram | cohibitūrum | cohibitūrōs | cohibitūrās | cohibitūra | |
| ablative | cohibitūrō | cohibitūrā | cohibitūrō | cohibitūrīs | |||
| vocative | cohibitūre | cohibitūra | cohibitūrum | cohibitūrī | cohibitūrae | cohibitūra | |