Definify.com
Definition 2024
contenturus
contenturus
Latin
Participle
contentūrus m (feminine contentūra, neuter contentūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | contentūrus | contentūra | contentūrum | contentūrī | contentūrae | contentūra | |
| genitive | contentūrī | contentūrae | contentūrī | contentūrōrum | contentūrārum | contentūrōrum | |
| dative | contentūrō | contentūrō | contentūrīs | ||||
| accusative | contentūrum | contentūram | contentūrum | contentūrōs | contentūrās | contentūra | |
| ablative | contentūrō | contentūrā | contentūrō | contentūrīs | |||
| vocative | contentūre | contentūra | contentūrum | contentūrī | contentūrae | contentūra | |