Definify.com
Definition 2024
delecturus
delecturus
Latin
Participle
dēlectūrus m (feminine dēlectūra, neuter dēlectūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēlectūrus | dēlectūra | dēlectūrum | dēlectūrī | dēlectūrae | dēlectūra | |
| genitive | dēlectūrī | dēlectūrae | dēlectūrī | dēlectūrōrum | dēlectūrārum | dēlectūrōrum | |
| dative | dēlectūrō | dēlectūrō | dēlectūrīs | ||||
| accusative | dēlectūrum | dēlectūram | dēlectūrum | dēlectūrōs | dēlectūrās | dēlectūra | |
| ablative | dēlectūrō | dēlectūrā | dēlectūrō | dēlectūrīs | |||
| vocative | dēlectūre | dēlectūra | dēlectūrum | dēlectūrī | dēlectūrae | dēlectūra | |