Definify.com

Definition 2024

deligo

deligo

See also: diligo

Latin

Verb

dēligō ‎(present infinitive dēligere, perfect active dēlēgī, supine dēlēctum); third conjugation

  1. I pick off, pluck off; I cull
  2. I choose or select
  3. I enroll
  4. I levy
Inflection
   Conjugation of deligo (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēligō dēligis dēligit dēligimus dēligitis dēligunt
imperfect dēligēbam dēligēbās dēligēbat dēligēbāmus dēligēbātis dēligēbant
future dēligam dēligēs dēliget dēligēmus dēligētis dēligent
perfect dēlēgī dēlēgistī dēlēgit dēlēgimus dēlēgistis dēlēgērunt, dēlēgēre
pluperfect dēlēgeram dēlēgerās dēlēgerat dēlēgerāmus dēlēgerātis dēlēgerant
future perfect dēlēgerō dēlēgeris dēlēgerit dēlēgerimus dēlēgeritis dēlēgerint
passive present dēligor dēligeris, dēligere dēligitur dēligimur dēligiminī dēliguntur
imperfect dēligēbar dēligēbāris, dēligēbāre dēligēbātur dēligēbāmur dēligēbāminī dēligēbantur
future dēligar dēligēris, dēligēre dēligētur dēligēmur dēligēminī dēligentur
perfect dēlēctus + present active indicative of sum
pluperfect dēlēctus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlēctus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēligam dēligās dēligat dēligāmus dēligātis dēligant
imperfect dēligerem dēligerēs dēligeret dēligerēmus dēligerētis dēligerent
perfect dēlēgerim dēlēgerīs dēlēgerit dēlēgerīmus dēlēgerītis dēlēgerint
pluperfect dēlēgissem dēlēgissēs dēlēgisset dēlēgissēmus dēlēgissētis dēlēgissent
passive present dēligar dēligāris, dēligāre dēligātur dēligāmur dēligāminī dēligantur
imperfect dēligerer dēligerēris, dēligerēre dēligerētur dēligerēmur dēligerēminī dēligerentur
perfect dēlēctus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlēctus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēlige — — dēligite —
future — dēligitō dēligitō — dēligitōte dēliguntō
passive present — dēligere — — dēligiminī —
future — dēligitor dēligitor — — dēliguntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēligere dēlēgisse dēlēctūrus esse dēligī dēlēctus esse dēlēctum īrī
participles dēligēns — dēlēctūrus — dēlēctus dēligendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēligere dēligendī dēligendō dēligendum dēlēctum dēlēctū

Etymology 2

dē- +‎ ligō

Verb

dēligō ‎(present infinitive dēligāre, perfect active dēligāvī, supine dēligātum); first conjugation

  1. I bind or tie together or up
  2. I bandage
Inflection
   Conjugation of deligo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēligō dēligās dēligat dēligāmus dēligātis dēligant
imperfect dēligābam dēligābās dēligābat dēligābāmus dēligābātis dēligābant
future dēligābō dēligābis dēligābit dēligābimus dēligābitis dēligābunt
perfect dēligāvī dēligāvistī dēligāvit dēligāvimus dēligāvistis dēligāvērunt, dēligāvēre
pluperfect dēligāveram dēligāverās dēligāverat dēligāverāmus dēligāverātis dēligāverant
future perfect dēligāverō dēligāveris dēligāverit dēligāverimus dēligāveritis dēligāverint
passive present dēligor dēligāris, dēligāre dēligātur dēligāmur dēligāminī dēligantur
imperfect dēligābar dēligābāris, dēligābāre dēligābātur dēligābāmur dēligābāminī dēligābantur
future dēligābor dēligāberis, dēligābere dēligābitur dēligābimur dēligābiminī dēligābuntur
perfect dēligātus + present active indicative of sum
pluperfect dēligātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēligātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēligem dēligēs dēliget dēligēmus dēligētis dēligent
imperfect dēligārem dēligārēs dēligāret dēligārēmus dēligārētis dēligārent
perfect dēligāverim dēligāverīs dēligāverit dēligāverīmus dēligāverītis dēligāverint
pluperfect dēligāvissem dēligāvissēs dēligāvisset dēligāvissēmus dēligāvissētis dēligāvissent
passive present dēliger dēligēris, dēligēre dēligētur dēligēmur dēligēminī dēligentur
imperfect dēligārer dēligārēris, dēligārēre dēligārētur dēligārēmur dēligārēminī dēligārentur
perfect dēligātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēligātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēligā — — dēligāte —
future — dēligātō dēligātō — dēligātōte dēligantō
passive present — dēligāre — — dēligāminī —
future — dēligātor dēligātor — — dēligantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēligāre dēligāvisse dēligātūrus esse dēligārī dēligātus esse dēligātum īrī
participles dēligāns — dēligātūrus — dēligātus dēligandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēligāre dēligandī dēligandō dēligandum dēligātum dēligātū

References

  • deligo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • deligo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • Félix Gaffiot (1934), “deligo”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
  • Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
    • to choose a career, profession: genus vitae (vivendi) or aetatis degendae deligere
    • to bind to the stake: ad palum deligare (Liv. 2. 5)
    • to choose suitable ground for an engagement: locum ad pugnam idoneum deligere
    • to make fast boats to anchors: naves ad ancoras deligare (B. G. 4. 29)
    • to ride at anchor: ad ancoras deligari
  • deligo in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016

Etymology

dē- +‎ legō

Similar Results