Definify.com
Definition 2024
disperiturus
disperiturus
Latin
Participle
disperitūrus m (feminine disperitūra, neuter disperitūrum); first/second declension
- about to perish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | disperitūrus | disperitūra | disperitūrum | disperitūrī | disperitūrae | disperitūra | |
| genitive | disperitūrī | disperitūrae | disperitūrī | disperitūrōrum | disperitūrārum | disperitūrōrum | |
| dative | disperitūrō | disperitūrō | disperitūrīs | ||||
| accusative | disperitūrum | disperitūram | disperitūrum | disperitūrōs | disperitūrās | disperitūra | |
| ablative | disperitūrō | disperitūrā | disperitūrō | disperitūrīs | |||
| vocative | disperitūre | disperitūra | disperitūrum | disperitūrī | disperitūrae | disperitūra | |