Definify.com
Definition 2025
ignavus
ignavus
Latin
Adjective
īgnāvus m (feminine īgnāva, neuter īgnāvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īgnāvus | īgnāva | īgnāvum | īgnāvī | īgnāvae | īgnāva | |
| genitive | īgnāvī | īgnāvae | īgnāvī | īgnāvōrum | īgnāvārum | īgnāvōrum | |
| dative | īgnāvō | īgnāvō | īgnāvīs | ||||
| accusative | īgnāvum | īgnāvam | īgnāvum | īgnāvōs | īgnāvās | īgnāva | |
| ablative | īgnāvō | īgnāvā | īgnāvō | īgnāvīs | |||
| vocative | īgnāve | īgnāva | īgnāvum | īgnāvī | īgnāvae | īgnāva | |
- comparative: īgnāvior, superlative: īgnāvissimus
Derived terms
References
- ignavus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- ignavus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “ignavus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.