Definify.com
Definition 2024
inactivus
inactivus
Latin
Adjective
inactīvus m (feminine inactīva, neuter inactīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inactīvus | inactīva | inactīvum | inactīvī | inactīvae | inactīva | |
| genitive | inactīvī | inactīvae | inactīvī | inactīvōrum | inactīvārum | inactīvōrum | |
| dative | inactīvō | inactīvō | inactīvīs | ||||
| accusative | inactīvum | inactīvam | inactīvum | inactīvōs | inactīvās | inactīva | |
| ablative | inactīvō | inactīvā | inactīvō | inactīvīs | |||
| vocative | inactīve | inactīva | inactīvum | inactīvī | inactīvae | inactīva | |
References
- INACTIVUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)