Definify.com
Definition 2024
jaculaturus
jaculaturus
Latin
Participle
jaculātūrus m (feminine jaculātūra, neuter jaculātūrum); first/second declension
- Alternative form of iaculāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | jaculātūrus | jaculātūra | jaculātūrum | jaculātūrī | jaculātūrae | jaculātūra | |
| genitive | jaculātūrī | jaculātūrae | jaculātūrī | jaculātūrōrum | jaculātūrārum | jaculātūrōrum | |
| dative | jaculātūrō | jaculātūrō | jaculātūrīs | ||||
| accusative | jaculātūrum | jaculātūram | jaculātūrum | jaculātūrōs | jaculātūrās | jaculātūra | |
| ablative | jaculātūrō | jaculātūrā | jaculātūrō | jaculātūrīs | |||
| vocative | jaculātūre | jaculātūra | jaculātūrum | jaculātūrī | jaculātūrae | jaculātūra | |