Definify.com
Definition 2025
judicatus
judicatus
Latin
Participle
jūdicātus m (feminine jūdicāta, neuter jūdicātum); first/second declension
- Alternative form of iudicatus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | jūdicātus | jūdicāta | jūdicātum | jūdicātī | jūdicātae | jūdicāta | |
| genitive | jūdicātī | jūdicātae | jūdicātī | jūdicātōrum | jūdicātārum | jūdicātōrum | |
| dative | jūdicātō | jūdicātō | jūdicātīs | ||||
| accusative | jūdicātum | jūdicātam | jūdicātum | jūdicātōs | jūdicātās | jūdicāta | |
| ablative | jūdicātō | jūdicātā | jūdicātō | jūdicātīs | |||
| vocative | jūdicāte | jūdicāta | jūdicātum | jūdicātī | jūdicātae | jūdicāta | |
References
- judicatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “judicatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.