Definify.com
Definition 2025
militatus
militatus
Latin
Participle
mīlitātus m (feminine mīlitāta, neuter mīlitātum); first/second declension
- having been served, in a military sense.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mīlitātus | mīlitāta | mīlitātum | mīlitātī | mīlitātae | mīlitāta | |
| genitive | mīlitātī | mīlitātae | mīlitātī | mīlitātōrum | mīlitātārum | mīlitātōrum | |
| dative | mīlitātō | mīlitātō | mīlitātīs | ||||
| accusative | mīlitātum | mīlitātam | mīlitātum | mīlitātōs | mīlitātās | mīlitāta | |
| ablative | mīlitātō | mīlitātā | mīlitātō | mīlitātīs | |||
| vocative | mīlitāte | mīlitāta | mīlitātum | mīlitātī | mīlitātae | mīlitāta | |