Definify.com

Definition 2024

milito

milito

See also: militò and militó

Asturian

Verb

milito

  1. first-person singular present indicative of militar

Catalan

Verb

milito

  1. first-person singular present indicative form of militar

Esperanto

Noun

milito ‎(accusative singular militon, plural militoj, accusative plural militojn)

  1. (military) war
    Stelaj Militoj‎
    Star Wars
    La Usona Enlanda Milito duris de 1861 ĝis 1865.‎
    The American Civil War lasted from 1861 - 1865.
    Milito, Milito neniam ŝanĝas .‎
    War, war never changes.

Derived terms

Anagrams

Ido

Etymology

From Esperanto milito ‎(“war”).

Noun

milito (plural militi)

  1. (military) war

Derived terms

Italian

Verb

milito

  1. first-person singular present indicative of militare

Anagrams

Latin

Etymology

From mīles ‎(“soldier”).

Pronunciation

Verb

mīlitō ‎(present infinitive mīlitāre, perfect active mīlitāvī, supine mīlitātum); first conjugation

  1. I am a soldier, I act as a soldier.
    • Ovidius, Amores; Liber I, Caput IX
      Militat omnis amans.
      Every lover is a soldier.
  2. I wage war.

Inflection

   Conjugation of milito (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present mīlitō mīlitās mīlitat mīlitāmus mīlitātis mīlitant
imperfect mīlitābam mīlitābās mīlitābat mīlitābāmus mīlitābātis mīlitābant
future mīlitābō mīlitābis mīlitābit mīlitābimus mīlitābitis mīlitābunt
perfect mīlitāvī mīlitāvistī mīlitāvit mīlitāvimus mīlitāvistis mīlitāvērunt, mīlitāvēre
pluperfect mīlitāveram mīlitāverās mīlitāverat mīlitāverāmus mīlitāverātis mīlitāverant
future perfect mīlitāverō mīlitāveris mīlitāverit mīlitāverimus mīlitāveritis mīlitāverint
passive present mīlitor mīlitāris, mīlitāre mīlitātur mīlitāmur mīlitāminī mīlitantur
imperfect mīlitābar mīlitābāris, mīlitābāre mīlitābātur mīlitābāmur mīlitābāminī mīlitābantur
future mīlitābor mīlitāberis, mīlitābere mīlitābitur mīlitābimur mīlitābiminī mīlitābuntur
perfect mīlitātus + present active indicative of sum
pluperfect mīlitātus + imperfect active indicative of sum
future perfect mīlitātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present mīlitem mīlitēs mīlitet mīlitēmus mīlitētis mīlitent
imperfect mīlitārem mīlitārēs mīlitāret mīlitārēmus mīlitārētis mīlitārent
perfect mīlitāverim mīlitāverīs mīlitāverit mīlitāverīmus mīlitāverītis mīlitāverint
pluperfect mīlitāvissem mīlitāvissēs mīlitāvisset mīlitāvissēmus mīlitāvissētis mīlitāvissent
passive present mīliter mīlitēris, mīlitēre mīlitētur mīlitēmur mīlitēminī mīlitentur
imperfect mīlitārer mīlitārēris, mīlitārēre mīlitārētur mīlitārēmur mīlitārēminī mīlitārentur
perfect mīlitātus + present active subjunctive of sum
pluperfect mīlitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — mīlitā — — mīlitāte —
future — mīlitātō mīlitātō — mīlitātōte mīlitantō
passive present — mīlitāre — — mīlitāminī —
future — mīlitātor mīlitātor — — mīlitantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives mīlitāre mīlitāvisse mīlitātūrus esse mīlitārī mīlitātus esse mīlitātum īrī
participles mīlitāns — mīlitātūrus — mīlitātus mīlitandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
mīlitāre mīlitandī mīlitandō mīlitandum mīlitātum mīlitātū

Related terms

Descendants

References

  • milito in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • milito in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • Félix Gaffiot (1934), “milito”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
  • Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
    • to teach some one letters: erudire aliquem artibus, litteris (but erudire aliquem in iure civili, in re militari)
    • to possess great experience in military matters: magnum usum in re militari habere (Sest. 5. 12)
    • (ambiguous) military age: aetas militaris
    • (ambiguous) to levy troops: milites (exercitum) scribere, conscribere
    • (ambiguous) to compel communities to provide troops: imperare milites civitatibus
    • (ambiguous) to make soldiers take the military oath: milites sacramento rogare, adigere
    • (ambiguous) light infantry: milites levis armaturae
    • (ambiguous) soldiers collected in haste; irregulars: milites tumultuarii (opp. exercitus iustus) (Liv. 35. 2)
    • (ambiguous) mercenary troops: milites mercennarii or exercitus conducticius
    • (ambiguous) to have had no experience in war: rei militaris rudem esse
    • (ambiguous) to keep good discipline amongst one's men: milites disciplina coercere
    • (ambiguous) to keep good discipline amongst one's men: milites coercere et in officio continere (B. C. 1. 67. 4)
    • (ambiguous) to take the troops to their winter-quarters: milites in hibernis collocare, in hiberna deducere
    • (ambiguous) to leave troops to guard the camp: praesidio castris milites relinquere
    • (ambiguous) to harangue the soldiers: contionari apud milites (B. C. 1. 7)
    • (ambiguous) to harangue the soldiers: contionem habere apud milites
    • (ambiguous) to disembark troops: milites in terram, in terra exponere

Spanish

Verb

milito

  1. First-person singular (yo) present indicative form of militar.

Similar Results