Definify.com
Definition 2026
netraucējis
netraucējis
Latvian
Participle
netraucējis (def. netraucējušais)
- not having disturbed, not having bothered, not having interfered with; indefinite past active participle of netraucēt
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of netraucējis
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | netraucējis | netraucējuši | netraucējusi | netraucējušas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | netraucējušu | netraucējušus | netraucējušu | netraucējušas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | netraucējuša | netraucējušu | netraucējušas | netraucējušu | |||||
| dative (datīvs) | netraucējušam | netraucējušiem | netraucējušai | netraucējušām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | netraucējušu | netraucējušiem | netraucējušu | netraucējušām | |||||
| locative (lokatīvs) | netraucējušā | netraucējušos | netraucējušā | netraucējušās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||