Definify.com

Definition 2024


pareo

pareo

See also: pareó and páreo

English

Noun

pareo (plural pareos)

  1. A wraparound garment, worn by men or women, similar to a Malaysian sarong.
    • 1919, W. Somerset Maugham, The Moon and Sixpence, chapter 51
      [...] you must have seen pictures of her. He painted her over and over again, sometimes with a pareo on and sometimes with nothing at all. Yes, she was pretty enough.
    • 2007, Ronnie Blackwell, Spite, page 154:
      “Then Sue lifted his passkey as he turned to go back to the office.”
      [...]
      “I was the misdirection,” Narlene blurted. “I sort of let my pareo slip off of my shoulder at just the right time.”

See also

Anagrams


Ido

Noun

pareo (plural parei)

  1. parry

Derived terms


Italian

Noun

parei m (plural parei)

  1. pareo (A wraparound garment, worn by men or women, similar to a Malaysian sarong)

Latin

Etymology

From Proto-Italic *pāsēō, Proto-Indo-European *peh₂-s- (watch, see), s-present of *peh₂- (protect). Cognates of Old Armenian հայիմ (hayim), Albanian pashë.[1]

Pronunciation

Verb

pāreō (present infinitive pārēre, perfect active pāruī, supine pāritum); second conjugation

  1. I appear, am visible, am apparent
  2. (with dative) I obey, submit to, am obedient to

Inflection

  • The only passive forms attested in Latin are the third-person singular forms.
   Conjugation of pareo (second conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present pāreō pārēs pāret pārēmus pārētis pārent
imperfect pārēbam pārēbās pārēbat pārēbāmus pārēbātis pārēbant
future pārēbō pārēbis pārēbit pārēbimus pārēbitis pārēbunt
perfect pāruī pāruistī pāruit pāruimus pāruistis pāruērunt, pāruēre
pluperfect pārueram pāruerās pāruerat pāruerāmus pāruerātis pāruerant
future perfect pāruerō pārueris pāruerit pāruerimus pārueritis pāruerint
passive present pāreor pārēris, pārēre pārētur pārēmur pārēminī pārentur
imperfect pārēbar pārēbāris, pārēbāre pārēbātur pārēbāmur pārēbāminī pārēbantur
future pārēbor pārēberis, pārēbere pārēbitur pārēbimur pārēbiminī pārēbuntur
perfect pāritus + present active indicative of sum
pluperfect pāritus + imperfect active indicative of sum
future perfect pāritus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present pāream pāreās pāreat pāreāmus pāreātis pāreant
imperfect pārērem pārērēs pārēret pārērēmus pārērētis pārērent
perfect pāruerim pāruerīs pāruerit pāruerīmus pāruerītis pāruerint
pluperfect pāruissem pāruissēs pāruisset pāruissēmus pāruissētis pāruissent
passive present pārear pāreāris, pāreāre pāreātur pāreāmur pāreāminī pāreantur
imperfect pārērer pārērēris, pārērēre pārērētur pārērēmur pārērēminī pārērentur
perfect pāritus + present active subjunctive of sum
pluperfect pāritus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present pārē pārēte
future pārētō pārētō pārētōte pārentō
passive present pārēre pārēminī
future pārētor pārētor pārentor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives pārēre pāruisse pāritūrus esse pārērī pāritus esse pāritum īrī
participles pārēns pāritūrus pāritus pārendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
pārēre pārendī pārendō pārendum pāritum pāritū

Derived terms

Descendants

References

  • pareo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • pareo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • Félix Gaffiot (1934), “pareo”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
  • Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
    • (ambiguous) to attain eternal renown: immortalitatem consequi, adipisci, sibi parere
    • (ambiguous) to invent, form words: verba parere, fingere, facere
    • (ambiguous) to establish oneself as despot, tyrant by some means: tyrannidem sibi parere aliqua re
    • (ambiguous) to gain a victory, win a battle: victoriam adipisci, parere
  1. De Vaan, Michiel (2008), pāreō, -ere”, in Etymological Dictionary of Latin and the other Italic Languages (Leiden Indo-European Etymological Dictionary Series; 7), Leiden, Boston: Brill, page 445

Spanish

Verb

pareo

  1. First-person singular (yo) present indicative form of parear.