Definify.com
Definition 2025
restituturus
restituturus
Latin
Participle
restitūtūrus m (feminine restitūtūra, neuter restitūtūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | restitūtūrus | restitūtūra | restitūtūrum | restitūtūrī | restitūtūrae | restitūtūra | |
| genitive | restitūtūrī | restitūtūrae | restitūtūrī | restitūtūrōrum | restitūtūrārum | restitūtūrōrum | |
| dative | restitūtūrō | restitūtūrō | restitūtūrīs | ||||
| accusative | restitūtūrum | restitūtūram | restitūtūrum | restitūtūrōs | restitūtūrās | restitūtūra | |
| ablative | restitūtūrō | restitūtūrā | restitūtūrō | restitūtūrīs | |||
| vocative | restitūtūre | restitūtūra | restitūtūrum | restitūtūrī | restitūtūrae | restitūtūra | |