Definify.com
Definition 2024
ārprātīgs
ārprātīgs
Latvian
Adjective
ārprātīgs (def. ārprātīgais, comp. ārprātīgāks, sup. visārprātīgākais; adv. ārprātīgi)
- crazy, mad, insane (having serious mental disorders)
- ārprātīgs cilvēks ― insane person
- kļūt ārprātīgam ― to become insane
- viņš kliedz kā ārprātīgs ― he screamed like a madman
- vai būtu tā, ka visi vācieši vēlējuši karu? tad tiešām varētu teikt, ka viņi ir ārprātīgi, tiem visiem jāuzvelkt trako krekls ― could it be so that all Germans wanted war? then I could really say that they are insane, that they have to wear a straitjacket
- crazy, mad, insane (expressing such features)
- ārprātīgi smiekli ― crazy laughs
- ārprātīgs skatiens ― crazy look, stare
- (figuratively) crazy, mad, insane (unreasonable, not fitting accepted norms)
- ārprātīgs nodoms ― crazy intention
- ārprātīgas idejas ― crazy ideas
- (figuratively, colloquial) mad, crazy (very large, strong; extraordinary)
- ārprātīgas dusmas, bailes ― mad rage, fear
- ārprātīgs nogurums ― crazy, terrible fatigue
- Roga ar ārprātīgu lēcienu pieskrēja ratiem un sagrāba pātagu ― Roga with a crazy jump ran up to the cart and grabbed the whip
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of ārprātīgs
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | ārprātīgs | ārprātīgi | ārprātīga | ārprātīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | ārprātīgu | ārprātīgus | ārprātīgu | ārprātīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | ārprātīga | ārprātīgu | ārprātīgas | ārprātīgu | |||||
dative (datīvs) | ārprātīgam | ārprātīgiem | ārprātīgai | ārprātīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | ārprātīgu | ārprātīgiem | ārprātīgu | ārprātīgām | |||||
locative (lokatīvs) | ārprātīgā | ārprātīgos | ārprātīgā | ārprātīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||