Definify.com
Definition 2024
abiudicativus
abiudicativus
Latin
Adjective
abiūdicātīvus m (feminine abiūdicātīva, neuter abiūdicātīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abiūdicātīvus | abiūdicātīva | abiūdicātīvum | abiūdicātīvī | abiūdicātīvae | abiūdicātīva | |
| genitive | abiūdicātīvī | abiūdicātīvae | abiūdicātīvī | abiūdicātīvōrum | abiūdicātīvārum | abiūdicātīvōrum | |
| dative | abiūdicātīvō | abiūdicātīvō | abiūdicātīvīs | ||||
| accusative | abiūdicātīvum | abiūdicātīvam | abiūdicātīvum | abiūdicātīvōs | abiūdicātīvās | abiūdicātīva | |
| ablative | abiūdicātīvō | abiūdicātīvā | abiūdicātīvō | abiūdicātīvīs | |||
| vocative | abiūdicātīve | abiūdicātīva | abiūdicātīvum | abiūdicātīvī | abiūdicātīvae | abiūdicātīva | |
Synonyms
- (negative): abnegātīvus, abnūtīvus, negātīvus