Definify.com
Definition 2024
abnutivus
abnutivus
Latin
Adjective
abnūtīvus m (feminine abnūtīva, neuter abnūtīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abnūtīvus | abnūtīva | abnūtīvum | abnūtīvī | abnūtīvae | abnūtīva | |
| genitive | abnūtīvī | abnūtīvae | abnūtīvī | abnūtīvōrum | abnūtīvārum | abnūtīvōrum | |
| dative | abnūtīvō | abnūtīvō | abnūtīvīs | ||||
| accusative | abnūtīvum | abnūtīvam | abnūtīvum | abnūtīvōs | abnūtīvās | abnūtīva | |
| ablative | abnūtīvō | abnūtīvā | abnūtīvō | abnūtīvīs | |||
| vocative | abnūtīve | abnūtīva | abnūtīvum | abnūtīvī | abnūtīvae | abnūtīva | |
Synonyms
- (negative): abiūdicātīvus, abnegātīvus, negātīvus
Related terms
References
- abnutivus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “abnutivus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.