Definify.com
Definition 2024
ablacuaturus
ablacuaturus
Latin
Participle
ablacuātūrus m (feminine ablacuātūra, neuter ablacuātūrum); first/second declension
- Alternative form of ablaqueāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ablacuātūrus | ablacuātūra | ablacuātūrum | ablacuātūrī | ablacuātūrae | ablacuātūra | |
| genitive | ablacuātūrī | ablacuātūrae | ablacuātūrī | ablacuātūrōrum | ablacuātūrārum | ablacuātūrōrum | |
| dative | ablacuātūrō | ablacuātūrō | ablacuātūrīs | ||||
| accusative | ablacuātūrum | ablacuātūram | ablacuātūrum | ablacuātūrōs | ablacuātūrās | ablacuātūra | |
| ablative | ablacuātūrō | ablacuātūrā | ablacuātūrō | ablacuātūrīs | |||
| vocative | ablacuātūre | ablacuātūra | ablacuātūrum | ablacuātūrī | ablacuātūrae | ablacuātūra | |