Definify.com

Definition 2024

aboleo

aboleo

Latin

Verb

aboleō ‎(present infinitive abolēre, perfect active abolēvī, supine abolitum); second conjugation

  1. I retard, check the growth of.
  2. I destroy, efface, abolish; terminate.
  3. (in passive) I die, decay.

Inflection

   Conjugation of aboleo (second conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present aboleō abolēs abolet abolēmus abolētis abolent
imperfect abolēbam abolēbās abolēbat abolēbāmus abolēbātis abolēbant
future abolēbō abolēbis abolēbit abolēbimus abolēbitis abolēbunt
perfect abolēvī abolēvistī abolēvit abolēvimus abolēvistis abolēvērunt, abolēvēre
pluperfect abolēveram abolēverās abolēverat abolēverāmus abolēverātis abolēverant
future perfect abolēverō abolēveris abolēverit abolēverimus abolēveritis abolēverint
passive present aboleor abolēris, abolēre abolētur abolēmur abolēminī abolentur
imperfect abolēbar abolēbāris, abolēbāre abolēbātur abolēbāmur abolēbāminī abolēbantur
future abolēbor abolēberis, abolēbere abolēbitur abolēbimur abolēbiminī abolēbuntur
perfect abolitus + present active indicative of sum
pluperfect abolitus + imperfect active indicative of sum
future perfect abolitus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present aboleam aboleās aboleat aboleāmus aboleātis aboleant
imperfect abolērem abolērēs abolēret abolērēmus abolērētis abolērent
perfect abolēverim abolēverīs abolēverit abolēverīmus abolēverītis abolēverint
pluperfect abolēvissem abolēvissēs abolēvisset abolēvissēmus abolēvissētis abolēvissent
passive present abolear aboleāris, aboleāre aboleātur aboleāmur aboleāminī aboleantur
imperfect abolērer abolērēris, abolērēre abolērētur abolērēmur abolērēminī abolērentur
perfect abolitus + present active subjunctive of sum
pluperfect abolitus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — abolē — — abolēte —
future — abolētō abolētō — abolētōte abolentō
passive present — abolēre — — abolēminī —
future — abolētor abolētor — — abolentor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives abolēre abolēvisse abolitūrus esse abolērī abolitus esse abolitum īrī
participles abolēns — abolitūrus — abolitus abolendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
abolēre abolendī abolendō abolendum abolitum abolitū

Derived terms

Related terms

Descendants

References

Etymology

From ab- ‎(“from, away from”) +‎ oleō ‎(“increase, grow”).

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /aˈbo.le.oː/, [aˈbɔ.ɫe.oː]

Similar Results