Definify.com
Definition 2024
aboliturus
aboliturus
Latin
Participle
abolitūrus m (feminine abolitūra, neuter abolitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abolitūrus | abolitūra | abolitūrum | abolitūrī | abolitūrae | abolitūra | |
| genitive | abolitūrī | abolitūrae | abolitūrī | abolitūrōrum | abolitūrārum | abolitūrōrum | |
| dative | abolitūrō | abolitūrō | abolitūrīs | ||||
| accusative | abolitūrum | abolitūram | abolitūrum | abolitūrōs | abolitūrās | abolitūra | |
| ablative | abolitūrō | abolitūrā | abolitūrō | abolitūrīs | |||
| vocative | abolitūre | abolitūra | abolitūrum | abolitūrī | abolitūrae | abolitūra | |