Definify.com
Definition 2024
aconitus
aconitus
Latin
Adjective
aconītus m (feminine aconīta, neuter aconītum); first/second declension
Usage notes
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | aconītus | aconīta | aconītum | aconītī | aconītae | aconīta | |
| genitive | aconītī | aconītae | aconītī | aconītōrum | aconītārum | aconītōrum | |
| dative | aconītō | aconītō | aconītīs | ||||
| accusative | aconītum | aconītam | aconītum | aconītōs | aconītās | aconīta | |
| ablative | aconītō | aconītā | aconītō | aconītīs | |||
| vocative | aconīte | aconīta | aconītum | aconītī | aconītae | aconīta | |