Definify.com
Definition 2024
adfirmaturus
adfirmaturus
Latin
Participle
adfirmātūrus m (feminine adfirmātūra, neuter adfirmātūrum); first/second declension
- Alternative form of affirmāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adfirmātūrus | adfirmātūra | adfirmātūrum | adfirmātūrī | adfirmātūrae | adfirmātūra | |
| genitive | adfirmātūrī | adfirmātūrae | adfirmātūrī | adfirmātūrōrum | adfirmātūrārum | adfirmātūrōrum | |
| dative | adfirmātūrō | adfirmātūrō | adfirmātūrīs | ||||
| accusative | adfirmātūrum | adfirmātūram | adfirmātūrum | adfirmātūrōs | adfirmātūrās | adfirmātūra | |
| ablative | adfirmātūrō | adfirmātūrā | adfirmātūrō | adfirmātūrīs | |||
| vocative | adfirmātūre | adfirmātūra | adfirmātūrum | adfirmātūrī | adfirmātūrae | adfirmātūra | |