Definify.com
Definition 2025
adlocuturus
adlocuturus
Latin
Participle
adlocūtūrus m (feminine adlocūtūra, neuter adlocūtūrum); first/second declension
- Alternative form of allocūtūrus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adlocūtūrus | adlocūtūra | adlocūtūrum | adlocūtūrī | adlocūtūrae | adlocūtūra | |
| genitive | adlocūtūrī | adlocūtūrae | adlocūtūrī | adlocūtūrōrum | adlocūtūrārum | adlocūtūrōrum | |
| dative | adlocūtūrō | adlocūtūrō | adlocūtūrīs | ||||
| accusative | adlocūtūrum | adlocūtūram | adlocūtūrum | adlocūtūrōs | adlocūtūrās | adlocūtūra | |
| ablative | adlocūtūrō | adlocūtūrā | adlocūtūrō | adlocūtūrīs | |||
| vocative | adlocūtūre | adlocūtūra | adlocūtūrum | adlocūtūrī | adlocūtūrae | adlocūtūra | |