Definify.com
Definition 2024
adordinatus
adordinatus
Latin
Participle
adōrdinātus m (feminine adōrdināta, neuter adōrdinātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adōrdinātus | adōrdināta | adōrdinātum | adōrdinātī | adōrdinātae | adōrdināta | |
| genitive | adōrdinātī | adōrdinātae | adōrdinātī | adōrdinātōrum | adōrdinātārum | adōrdinātōrum | |
| dative | adōrdinātō | adōrdinātō | adōrdinātīs | ||||
| accusative | adōrdinātum | adōrdinātam | adōrdinātum | adōrdinātōs | adōrdinātās | adōrdināta | |
| ablative | adōrdinātō | adōrdinātā | adōrdinātō | adōrdinātīs | |||
| vocative | adōrdināte | adōrdināta | adōrdinātum | adōrdinātī | adōrdinātae | adōrdināta | |