Definify.com
Definition 2024
adprobaturus
adprobaturus
Latin
Participle
adprobātūrus m (feminine adprobātūra, neuter adprobātūrum); first/second declension
- Alternative form of approbāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adprobātūrus | adprobātūra | adprobātūrum | adprobātūrī | adprobātūrae | adprobātūra | |
| genitive | adprobātūrī | adprobātūrae | adprobātūrī | adprobātūrōrum | adprobātūrārum | adprobātūrōrum | |
| dative | adprobātūrō | adprobātūrō | adprobātūrīs | ||||
| accusative | adprobātūrum | adprobātūram | adprobātūrum | adprobātūrōs | adprobātūrās | adprobātūra | |
| ablative | adprobātūrō | adprobātūrā | adprobātūrō | adprobātūrīs | |||
| vocative | adprobātūre | adprobātūra | adprobātūrum | adprobātūrī | adprobātūrae | adprobātūra | |