Definify.com
Definition 2024
adproperaturus
adproperaturus
Latin
Participle
adproperātūrus m (feminine adproperātūra, neuter adproperātūrum); first/second declension
- Alternative form of approperāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adproperātūrus | adproperātūra | adproperātūrum | adproperātūrī | adproperātūrae | adproperātūra | |
| genitive | adproperātūrī | adproperātūrae | adproperātūrī | adproperātūrōrum | adproperātūrārum | adproperātūrōrum | |
| dative | adproperātūrō | adproperātūrō | adproperātūrīs | ||||
| accusative | adproperātūrum | adproperātūram | adproperātūrum | adproperātūrōs | adproperātūrās | adproperātūra | |
| ablative | adproperātūrō | adproperātūrā | adproperātūrō | adproperātūrīs | |||
| vocative | adproperātūre | adproperātūra | adproperātūrum | adproperātūrī | adproperātūrae | adproperātūra | |