Definify.com
Definition 2024
adseveraturus
adseveraturus
Latin
Participle
adsevērātūrus m (feminine adsevērātūra, neuter adsevērātūrum); first/second declension
- Alternative form of assevērāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adsevērātūrus | adsevērātūra | adsevērātūrum | adsevērātūrī | adsevērātūrae | adsevērātūra | |
| genitive | adsevērātūrī | adsevērātūrae | adsevērātūrī | adsevērātūrōrum | adsevērātūrārum | adsevērātūrōrum | |
| dative | adsevērātūrō | adsevērātūrō | adsevērātūrīs | ||||
| accusative | adsevērātūrum | adsevērātūram | adsevērātūrum | adsevērātūrōs | adsevērātūrās | adsevērātūra | |
| ablative | adsevērātūrō | adsevērātūrā | adsevērātūrō | adsevērātūrīs | |||
| vocative | adsevērātūre | adsevērātūra | adsevērātūrum | adsevērātūrī | adsevērātūrae | adsevērātūra | |