Definify.com

Definition 2024


aestivo

aestivo

Latin

Verb

aestīvō (present infinitive aestīvāre, perfect active aestīvāvī, supine aestīvātum); first conjugation

  1. (intransitive) I spend or pass the summer in a place.

Inflection

   Conjugation of aestivo (first conjugation, active only)
indicative singular plural
first second third first second third
active present aestīvō aestīvās aestīvat aestīvāmus aestīvātis aestīvant
imperfect aestīvābam aestīvābās aestīvābat aestīvābāmus aestīvābātis aestīvābant
future aestīvābō aestīvābis aestīvābit aestīvābimus aestīvābitis aestīvābunt
perfect aestīvāvī aestīvāvistī aestīvāvit aestīvāvimus aestīvāvistis aestīvāvērunt, aestīvāvēre
pluperfect aestīvāveram aestīvāverās aestīvāverat aestīvāverāmus aestīvāverātis aestīvāverant
future perfect aestīvāverō aestīvāveris aestīvāverit aestīvāverimus aestīvāveritis aestīvāverint
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present aestīvem aestīvēs aestīvet aestīvēmus aestīvētis aestīvent
imperfect aestīvārem aestīvārēs aestīvāret aestīvārēmus aestīvārētis aestīvārent
perfect aestīvāverim aestīvāverīs aestīvāverit aestīvāverīmus aestīvāverītis aestīvāverint
pluperfect aestīvāvissem aestīvāvissēs aestīvāvisset aestīvāvissēmus aestīvāvissētis aestīvāvissent
imperative singular plural
first second third first second third
active present aestīvā aestīvāte
future aestīvātō aestīvātō aestīvātōte aestīvantō
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives aestīvāre aestīvāvisse aestīvātūrus esse
participles aestīvāns aestīvātūrus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
aestīvāre aestīvandī aestīvandō aestīvandum aestīvātum aestīvātū

Related terms

References