Definify.com
Definition 2024
alearius
alearius
Latin
Adjective
āleārius m (feminine āleāria, neuter āleārium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | āleārius | āleāria | āleārium | āleāriī | āleāriae | āleāria | |
genitive | āleāriī | āleāriae | āleāriī | āleāriōrum | āleāriārum | āleāriōrum | |
dative | āleāriō | āleāriō | āleāriīs | ||||
accusative | āleārium | āleāriam | āleārium | āleāriōs | āleāriās | āleāria | |
ablative | āleāriō | āleāriā | āleāriō | āleāriīs | |||
vocative | āleārie | āleāria | āleārium | āleāriī | āleāriae | āleāria |
Synonyms
Related terms
References
- alearius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “alearius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.