Definify.com
Definition 2024
alteraturus
alteraturus
Latin
Participle
alterātūrus m (feminine alterātūra, neuter alterātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | alterātūrus | alterātūra | alterātūrum | alterātūrī | alterātūrae | alterātūra | |
| genitive | alterātūrī | alterātūrae | alterātūrī | alterātūrōrum | alterātūrārum | alterātūrōrum | |
| dative | alterātūrō | alterātūrō | alterātūrīs | ||||
| accusative | alterātūrum | alterātūram | alterātūrum | alterātūrōs | alterātūrās | alterātūra | |
| ablative | alterātūrō | alterātūrā | alterātūrō | alterātūrīs | |||
| vocative | alterātūre | alterātūra | alterātūrum | alterātūrī | alterātūrae | alterātūra | |