Definify.com
Definition 2024
annuntiaturus
annuntiaturus
Latin
Participle
annūntiātūrus m (feminine annūntiātūra, neuter annūntiātūrum); first/second declension
- Alternative form of adnūntiāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | annūntiātūrus | annūntiātūra | annūntiātūrum | annūntiātūrī | annūntiātūrae | annūntiātūra | |
| genitive | annūntiātūrī | annūntiātūrae | annūntiātūrī | annūntiātūrōrum | annūntiātūrārum | annūntiātūrōrum | |
| dative | annūntiātūrō | annūntiātūrō | annūntiātūrīs | ||||
| accusative | annūntiātūrum | annūntiātūram | annūntiātūrum | annūntiātūrōs | annūntiātūrās | annūntiātūra | |
| ablative | annūntiātūrō | annūntiātūrā | annūntiātūrō | annūntiātūrīs | |||
| vocative | annūntiātūre | annūntiātūra | annūntiātūrum | annūntiātūrī | annūntiātūrae | annūntiātūra | |