Definify.com
Definition 2024
appugnaturus
appugnaturus
Latin
Participle
appugnātūrus m (feminine appugnātūra, neuter appugnātūrum); first/second declension
- about to assault
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | appugnātūrus | appugnātūra | appugnātūrum | appugnātūrī | appugnātūrae | appugnātūra | |
| genitive | appugnātūrī | appugnātūrae | appugnātūrī | appugnātūrōrum | appugnātūrārum | appugnātūrōrum | |
| dative | appugnātūrō | appugnātūrō | appugnātūrīs | ||||
| accusative | appugnātūrum | appugnātūram | appugnātūrum | appugnātūrōs | appugnātūrās | appugnātūra | |
| ablative | appugnātūrō | appugnātūrā | appugnātūrō | appugnātūrīs | |||
| vocative | appugnātūre | appugnātūra | appugnātūrum | appugnātūrī | appugnātūrae | appugnātūra | |