Definify.com
Definition 2024
atcepis
atcepis
Latvian
Participle
atcepis (def. atcepušais)
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of atcepis
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | atcepis | atcepuši | atcepusi | atcepušas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | atcepušu | atcepušus | atcepušu | atcepušas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | atcepuša | atcepušu | atcepušas | atcepušu | |||||
| dative (datīvs) | atcepušam | atcepušiem | atcepušai | atcepušām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | atcepušu | atcepušiem | atcepušu | atcepušām | |||||
| locative (lokatīvs) | atcepušā | atcepušos | atcepušā | atcepušās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||