Definify.com

Definition 2024

atcept tr. or intr., 1st conj., pres. atcepu, atcep, atcep, past atcepu

to bake (bread) for too long, so that its crust breaks off

atcept maizi — to overbake the bread

maize atcepusi‎ ― the bread (was) overbaked

conjugation of atcept

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)	IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
1st pers. sg.	es	atcepu	atcepu	atcepšu	—
2nd pers. sg.	tu	atcep	atcepi	atcepsi	atcep
3rd pers. sg.	viņš, viņa	atcep	atcepa	atceps	lai atcep
1st pers. pl.	mēs	atcepam	atcepām	atcepsim	atcepsim
2nd pers. pl.	jūs	atcepat	atcepāt	atcepsiet, atcepsit	atcepiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	atcep	atcepa	atceps	lai atcep

CONJUNCTIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	atcepot		Present Active 1 (Adj.)		atcepošs
Past	esot atcepis		Present Active 2 (Adv.)		atcepdams
Future	atcepšot		Present Active 3 (Adv.)		atcepot
Imperative	lai atcepot		Present Active 4 (Obj.)		atcepam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		atcepis
Present	atceptu		Present Passive		atcepams
Past	būtu atcepis		Past Passive		atcepts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāatcep		Infinitive (nenoteiksme)		atcept
Conjunctive 1	esot jāatcep		Negative Infinitive		neatcept
Conjunctive 2	jāatcepot		Verbal noun		atcepšana