Definify.com
Definition 2024
bezrūpīgs
bezrūpīgs
Latvian
Adjective
bezrūpīgs (def. bezrūpīgais, comp. bezrūpīgāks, sup. visbezrūpīgākais; adv. bezrūpīgi)
- carefree (not having, not paying attention to difficulties or worries)
- bezrūpīgs cilvēks ― carefree person
- zēns sabāza rokas kabatās un mēģināja izlikties bezrūpīgs: “nekas liels jau nav noticis”, viņš sacīja ― the boy put his hands in his pockets and tried to look carefree: “nothing important happened,” he said
- lighthearted, careless (not taking their duties seriously)
- cehā kritizēja bezrūpīgo darba darītāju ― at the workshop (they) criticized the lightminded, careless worker
- carefree (typical of people who have no worries or concerns; not linked to worries or concerns)
- bezrūpīga valoda ― carefree language
- bezrūpīga izturēšana ― carefree behavior
- bezrūpīga nākotne ― carefree future
- runāt bezrūpīgā tonī ― to speak in a carefree tone
- miegs tur dziļš un bezrūpīgs ― sleep there (is) deep and carefree
- viņas domās atausa bezrūpīgās bērnības dienas ― in her thoughts appeared the carefree days of (her) childhood
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of bezrūpīgs
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | bezrūpīgs | bezrūpīgi | bezrūpīga | bezrūpīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | bezrūpīgu | bezrūpīgus | bezrūpīgu | bezrūpīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | bezrūpīga | bezrūpīgu | bezrūpīgas | bezrūpīgu | |||||
dative (datīvs) | bezrūpīgam | bezrūpīgiem | bezrūpīgai | bezrūpīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | bezrūpīgu | bezrūpīgiem | bezrūpīgu | bezrūpīgām | |||||
locative (lokatīvs) | bezrūpīgā | bezrūpīgos | bezrūpīgā | bezrūpīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||