Definify.com
Definition 2024
breviaturus
breviaturus
Latin
Participle
breviātūrus m (feminine breviātūra, neuter breviātūrum); first/second declension
- about to shorten
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | breviātūrus | breviātūra | breviātūrum | breviātūrī | breviātūrae | breviātūra | |
| genitive | breviātūrī | breviātūrae | breviātūrī | breviātūrōrum | breviātūrārum | breviātūrōrum | |
| dative | breviātūrō | breviātūrō | breviātūrīs | ||||
| accusative | breviātūrum | breviātūram | breviātūrum | breviātūrōs | breviātūrās | breviātūra | |
| ablative | breviātūrō | breviātūrā | breviātūrō | breviātūrīs | |||
| vocative | breviātūre | breviātūra | breviātūrum | breviātūrī | breviātūrae | breviātūra | |