Definify.com
Definition 2024
coarctaturus
coarctaturus
Latin
Participle
coarctātūrus m (feminine coarctātūra, neuter coarctātūrum); first/second declension
- Alternative form of coartāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | coarctātūrus | coarctātūra | coarctātūrum | coarctātūrī | coarctātūrae | coarctātūra | |
| genitive | coarctātūrī | coarctātūrae | coarctātūrī | coarctātūrōrum | coarctātūrārum | coarctātūrōrum | |
| dative | coarctātūrō | coarctātūrō | coarctātūrīs | ||||
| accusative | coarctātūrum | coarctātūram | coarctātūrum | coarctātūrōs | coarctātūrās | coarctātūra | |
| ablative | coarctātūrō | coarctātūrā | coarctātūrō | coarctātūrīs | |||
| vocative | coarctātūre | coarctātūra | coarctātūrum | coarctātūrī | coarctātūrae | coarctātūra | |