Definify.com
Definition 2024
coartaturus
coartaturus
Latin
Participle
coartātūrus m (feminine coartātūra, neuter coartātūrum); first/second declension
- about to compress
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | coartātūrus | coartātūra | coartātūrum | coartātūrī | coartātūrae | coartātūra | |
| genitive | coartātūrī | coartātūrae | coartātūrī | coartātūrōrum | coartātūrārum | coartātūrōrum | |
| dative | coartātūrō | coartātūrō | coartātūrīs | ||||
| accusative | coartātūrum | coartātūram | coartātūrum | coartātūrōs | coartātūrās | coartātūra | |
| ablative | coartātūrō | coartātūrā | coartātūrō | coartātūrīs | |||
| vocative | coartātūre | coartātūra | coartātūrum | coartātūrī | coartātūrae | coartātūra | |