Definify.com
Definition 2024
coerciturus
coerciturus
See also: coërciturus
Latin
Participle
coercitūrus m (feminine coercitūra, neuter coercitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | coercitūrus | coercitūra | coercitūrum | coercitūrī | coercitūrae | coercitūra | |
| genitive | coercitūrī | coercitūrae | coercitūrī | coercitūrōrum | coercitūrārum | coercitūrōrum | |
| dative | coercitūrō | coercitūrō | coercitūrīs | ||||
| accusative | coercitūrum | coercitūram | coercitūrum | coercitūrōs | coercitūrās | coercitūra | |
| ablative | coercitūrō | coercitūrā | coercitūrō | coercitūrīs | |||
| vocative | coercitūre | coercitūra | coercitūrum | coercitūrī | coercitūrae | coercitūra | |