Definify.com
Definition 2024
concomitatura
concomitatura
Latin
Participle
concomitātūra
- nominative feminine singular of concomitātūrus
- nominative neuter plural of concomitātūrus
- accusative neuter plural of concomitātūrus
- vocative feminine singular of concomitātūrus
- vocative neuter plural of concomitātūrus
concomitātūrā
- ablative feminine singular of concomitātūrus