Definify.com
Definition 2024
conlaudaturus
conlaudaturus
Latin
Participle
conlaudātūrus m (feminine conlaudātūra, neuter conlaudātūrum); first/second declension
- Alternative form of collaudāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | conlaudātūrus | conlaudātūra | conlaudātūrum | conlaudātūrī | conlaudātūrae | conlaudātūra | |
| genitive | conlaudātūrī | conlaudātūrae | conlaudātūrī | conlaudātūrōrum | conlaudātūrārum | conlaudātūrōrum | |
| dative | conlaudātūrō | conlaudātūrō | conlaudātūrīs | ||||
| accusative | conlaudātūrum | conlaudātūram | conlaudātūrum | conlaudātūrōs | conlaudātūrās | conlaudātūra | |
| ablative | conlaudātūrō | conlaudātūrā | conlaudātūrō | conlaudātūrīs | |||
| vocative | conlaudātūre | conlaudātūra | conlaudātūrum | conlaudātūrī | conlaudātūrae | conlaudātūra | |